Kabulas krišana
Kopš svētdienas vakara visa pasaule ar bažām skatās Afganistānas virzienā. Tur pēc prezidenta Ašrafa Gani bēgšanas galvaspilsētā Kabulā pirmo reizi pēdējos 20 gados kontroli pārņēmuši “Taliban” kaujinieki.
Ziņās varējām vērot haosu ASV karavīru apsargātajā Kabulas lidostā. Tur lielas ļaužu masas izmisīgi centās iekļūt lidmašīnās, lai aizbrauktu no valsts. Daudzi pat ķērās klāt to šasijām un spārniem. Šī haosa dēļ ASV spēki, kas kontrolēja lidostu, uz laiku pārtrauca evakuācijas lidojumus. Savu personālu no vēstniecībām evakuē daudzas valstis. Ar britu atbalstu no Afganistānas aizvesta arī Latvijas valstspiederīgā.
Foto: EPA, STRINGER
Pēc Kabulas krišanas “Taliban” pārņēma arī vairākas citas Afganistānas pilsētas. Kaujinieki straujus panākumus sāka gūt pēc tam, kad ASV paziņoja, ka līdz augusta beigām izvedīs savu karaspēku. Tomēr neviens nebija gaidījis tik strauju Kabulas krišanu. Te savu kritiku saņēmis ASV prezidents Džo Baidens. Viņu kritizējis arī Donalds Tramps, kurš savas prezidentūras laikā pieņēma lēmumu, ka ASV karavīriem pietiek uzturēt mieru Afganistānā. Baidens šo lēmumu izpildīja, sakot – ja paši afgāņi necīnās ar “Taliban”, tad amerikāņiem savas dzīvības viņu cīņā nav vairs jāatdod.
Bijušais Afganistānas prezidents Hamids Karzajs ziņoja, ka ir sazinājies ar “Taliban”, lai panāktu drošību iedzīvotājiem un garantētu mierīgu varas pāreju. Taču tam neviens īsti netic, lai gan paši varas pārņēmēji apgalvo, ka ir mainījušies. “Taliban” atgriešanās Kabulā pirmo reizi 20 gadu laikā vieš bažas par cilvēktiesību ievērošanu, sevišķi sieviešu likteni. No daļas ieņemto rajonu ir pienākušas ziņas par sieviešu tiesību ierobežošanu, lai gan oficiāli "Taliban" pārstāvji sola tās nesamazināt. Sievietēm dzīve “Talban” režīmā nozīmē liegumu mācīties, strādāt, atstāt mājas bez vīriešu atļaujas, pienākumu ietērpties burkā un citiem ierobežojumiem.
Notikumi Afganistānā liek domāt arī par bēgļu pieplūdumu Eiropā. Latvijai būtu jāpalīdz afgāņiem, kuri savulaik palīdzējuši mūsu karavīriem, uzskata valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Patvērumu Latvijā lūdzis Afganistānas pilsētas Meimanas bijušais mērs.
27 miljoni eiro un cietums
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa jeb pirmā instance tā dēvētajā "Latvijas Krājbankas" lietā apsūddzētos – Vladimiru Antonovu un Ivaru Priedīti – atzina par vainīgiem visās viņiem izvirzītajās apsūdzībās. Antonovam piesprieda brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un mantas konfiskāciju, bet Priedītim – brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un mantas konfiskāciju. Nolemts, ka no abiem par labu cietušajai bankai piedzenami vairāk nekā 27 miljoni eiro. Protams, tas ir tikai pirmais spriedums lietā un apsūdzētie to noteikti pārsūdzēs, līdz ar to te punkts nav liekams. Jāpiebilst, ka Antonovs kopš bankas baknrota Latvijā nav redzēts. Viņš kādu laiku dzīvoja Anglijā, bet tad bija ziņas, ka viņš atgriezies Krievijā.
Švakcīnas*
Ir bijuši cilvēki, kuri ir bijuši gatavi maksāt, lai nesaņemtu poti pret Covid-19. Aizdomās par kukuļa došanu ārstam un vakcinācijas pret Covid-19 imitāciju policija aizturējusi septiņus cilvēkus, divas ir medicīnas māsas. Kopumā ierosināti trīs kriminālprocesi, vienā no tiem fiktīva vakcinācija veikta vairāk nekā 200 cilvēkiem. Gan mediķu arodbiedrība, gan Latvijas Māsu asociācija nosodīja notikušo. Policija aicina atsaukties cilvēkus, kuri maksājuši par vakcinācijas imitāciju, solot tad viņus pasargāt no soda.
*(c) Gatis Šļūka
Politikas katls
Bijušā ministra Aināra Šlesera jaunveidojums, partija “Latvija pirmajā vietā” sestdien uzsāka dibināšanas procesu. Šlesers paziņoja, ka partijas Valsts prezidenta amata kandidāte būs Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko. Partijas rindās ir arī sabiedrībā zināmi cilvēki, piemēram, bijusī ''KPL LV'' līdere Linda Liepiņa, bijusī Valsts kontroles komunikatore Līga Krapāne un citi.
Šlesers ar biedriem bija redzams arī trešdien notikušajā protesta akcijā, kura bija vērsta pret Covid-19 vakcināciju. Lai gan oficiāli pasākums tika pāris dienas pirms tam Rīgas domē atsaukts, vairāki tūkstoši cilvēku uz to sapulcējās. Politiķis Aldis Gobzems masīvās sociālo mediju akcijās cilvēkus mudināja ierasties un nesankcionētajā pasākumā uzstājās arī pats.
Policija iepriekš aicināja cilvēkus nepulcēties un ievērot epidemioloģiskās drošības nosacījumus. Pulcēšanās notika salīdzimoši mierīgi, bet divi krimnālprocesi ir uzsākti. Viens par uzbrukumu policistam, otrs – par policijas automašīnas bojāšanu. Policija vērtēs arī rīkotāju atbildību.
Neģēlīga rīcība
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests vērsies policijā par apzinātu ārstu darba traucēšanu. Stāsts ir tāds, ka “ātrie” izsaukti pie kāda sirdzēja un, ierodoties notikuma vietā, mediķi saskārušies ar Covid-19 noliedzējiem, kuri ārstiem traucēja sniegt medicīnisko palīdzību. Dienesta vadība pieļauj, ka izsaukums bijusi apzināta provokācija.
Skolas klātienē ar maskām
Valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas plānu jaunajam mācību gadam. Plānots, ka skolas septembrī varēs atsākt darbu klātienē. Valdībā nolemts, ka mācībās piedalīties varēs tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Visiem skolēniem un izglītības iestādē nodarbinātajiem skolas koplietošanas telpās būs jālieto sejas maskas. Bez tām mācīties varēs 1.–3. klašu skolēni, tāpat kā potētie un pārslimojušie. Pagaidām skolās potēšanās aktivitāte ir dažāda. Bet, piemēram, Rīgas Ebreju vidusskolā 100% darbinieku ieguvuši Covid-19 sertifikātus.
“Rīgas kartes” arests
Valsts ieņēmumu dienests arestējis Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas uzstādītāja un apkalpotāja SIA “Rīgas karte” kontus. Dienests atklājis pārkāpumus darījumos, kā dēļ nodokļos nav nomaksāti 9,3 miljoni eiro. “Rīgas kartei” ir līgums ar pašvaldības uzņēmumu “Rīgas satiksme”, kurš ir “Rīgas kartes” akciju kontrolpaketes turētājs. “Rīgas satiksmē” uzskata, ka kontu arests neietekmēs transporta pakalpojumus.
Citi lēmumi
Valdība konceptuāli vienojās nacionālās aviokompānijas “airBaltic” pamatkapitālā ieguldīt līdz 90 miljoniem eiro. Tas darīts, lai kompensētu Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus.
Satversmes tiesas tiesneša amatam valdība nolēma virzīt Valsts prezidenta padomnieci Irēnu Kucinu. Viņas kandidatūra vēl jāizskata Tieslietu padomē, bet gala vārdu teiks Saeima.
Negaidīti, ar savstarpēju vienošanos, darbu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē nolēmis pamest tās ilggadējais vadītājs Vilnis Jēkabsons. Kā iemeslu šādam lēmumam viņš min vēlmi pēc jauniem izaicinājumiem.
Valsts vides dienests (VVD) konsatējis nelegālu neattīrītu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā "Rīgas piena kombinātā". Šmuce konstatēta šovasar, bet VVD uzskata, ka sistēma darbojusies gadiem ilgi. Diensts vērsies tiesībsargājošās iestādēs.
Vēsturiski lielākā būvniecības uzņēmumu karteļa atklāšana valstij un pašvaldībām draud ar ievērojamām finansiālām sekām. Tikmēr paši kartelī iesaistītie dalību tajā noliedz. Un šis skandāls nesteidzina valsti kartelī iesaistītos lielākos būvniekus jau tagad patriekt no dalības konkursos.